Tātad par visu no sākuma. Uzņēmuma bija vajadzīgs teksta ievadītājs/noformētājs mājaslapai un e-pastu listēm uz pilnu slodzi. Papildus bija jāparūpējas par twitter kontiem, reklāmas cenu noskaidrošanai un dažiem citiem sīkumiem. Būsim godīgi – to prastu katrs daudz maz datoru redzējis cilvēks. Par priekšrocību tika uzskatītas HTML, CSS prasmes, kā arī rakstītprasme latviešu, angļu, krievu valodās. Sludinājumu ievietoju ss.lv un zip.lv portālos. Tā kā visapkārt valdīja “krīze”, tad jau biju sagatavojies lielajam e-pastu vilnim un pretī sūtīju pārbaudes uzdevumu – bildi, kurā attēlotais jāuztaisa HTMLā. Plus iedevu linkus uz tutoriāļiem, ja nezina, tad lai iemācās. Uzskatu, ka šo iezīmēšanas (!) valodu nevis programmēšanas valodu var apgūt jebkurš cilvēks un nereti nākas pielietot zināšanas, ja daudz jāstrādā ar tekstu noformēšanu WEBā.

Statistika:
Tika atsūtīti 83 e-pasti.

Izglītība: 2 skolnieki, 8 ar vidusskolas izglītību, 17 ar pirmā līmeņa augstāko (tehnikumi, arodskolas), 25 studenti, 15 ar bakalaura grādu, 7 ar maģistra grādu, 9 nebija norādījuši izglītību.

Lielais vairums iepriekš strādājuši par konsultantiem, pārdevējiem, sekretāriem. Pieteikušo skaitā bija arī karavīri, viesmīļi, grāmatveži, apsargi, krāvēji, būvnieki, arī web dizaineri un tulki. 8 cilvēkiem nebija iepriekšējas darba pieredzes. Pārsteidza, ka 3 kandidātiem bija ļoti labs CV ar maģistra grādu un strādāts nopietnos amatos, un izskatījās, ka šie cilvēki meklēja jebkādu darbu.

36(!) no e-pastu adresēm bija “kreisas”. Visvairāk fascinē atsūtītais CV no maliasadistka@…. Super, uz darbu piesakās maza sadiste (no kriev. val), taču arī citu interesantu adrešu netrūka: hex4gon@…, juriiic69@…, g0dwin@…, p2pinfo@…, jacexxx2008@…, sk8punk@…, hope.credit@… . Es atvainojos, bet tas jau rada iespaidu par darba meklētāju pokemonu dabu. Tā kā šīs nebija vienīgās asprātības, tad uz statistikas apkopošanas beigām bija doma ieviest pokemonpunktus par visneatbilstošāko darba pieteikumu katru no turpmākajām kategorijām.

Ņemot vērā, ka vakance ir teksta ievadītājs, būtu ļoti bezatbildīgi sūtīt CV un e-pasta vēstuli ar kļūdām. Līdz šim nebiju iedomājies, ka šī elementārā lieta ir tik izplatīta. 19 CV bija ar kļūdām, 4 atsūtīja krieviski, lai gan sludinājumā bija saprotama latviešu valoda, 11 vispār neatsūtīja CV. Daži aprobežojas ar frāzēm, “Esmu apguvis HTML, interesējos par vakanci”, daži aizmirst pievienot pielikumā CV, bet pat pārprasot nevar atsūtīt. Secinājums, mazliet vairāk kā puse jeb 49 cilvēki vismaz reizi pārlasa savus tekstus un tikai tad sūta tos tautās. Nevaru noturēties un pievienot ģeniālus izteicienus. Tātad iedomājamies, uz teksta ievadītāja vakanci atnāk e-pasts ar tekstu “ātri un pāreizi ievadu jebkurus tekstus“, vai arī “esmu atbaidīgs visās jomās”.

Esmu arī novērojis, ka vairāki cilvēki neizprot CV kā īsu un kodolīgu faktu izklāstu par sevi. Tā vietā tiek atsūtīts sacerējums, daži narcisi (abu dzimumu) pat iemanās pievienot vairākas bildes. Tik pat populāra ir dažādu prasmju uzskaite – WinRar, 7zip, zip, visi interneta pārlūki, ofiss utt, tiek pārskaitīts viss, kas kaut reizi dzīvē ir instalēts vai dzirdēts. Nu ļoti vajadzīgi un pārdomāti. Es arī brīnos par cilvēku uzcītību uzrakstīt CV uz 14(!) lapām vai ielikt bildi, kas sver 6MB(!). Ja kaut kā jāizceļas, tad kāpēc ne?

Uzminiet cik daudzi izpildīja uzdevumu? To izdarīja vien 16 cilvēki. No vienas puses man bija, prieks, jo tas krietni sašaurināja izskatāmo cilvēku loku, bet no otras puses tas norāda darba meklētāju slinkumu. Nav liela māksla aizrakstīt 100 uzņēmumiem. Ir māksla, izpildīt prasības, sagatavoties un vēl jo vairāk nākt klajā ar saviem ieteikumiem un uzlabojumiem. Vai nav laba viela pārdomām tam, kas lasa šo rakstu un meklē darbu?

Nobeigumā kuriozu daļa
- meitene CV pa 3/4 lapas ievieto savu seksīgu bildi. Katram sava pieeja un nešaubos, ka viņa atrada darbu, tikai diez vai saistītu ar teksta ievadīšanu. (Lai pasargātu sevi no tiesu darbiem seja un vārds nomaskēti)
- sludinājumā nebiju prasījis motivācijas vēstuli, taču gadījās vairāki, kuri atsūtīja kaut kādu klišejiski uzmetumu, kas der praktiski visam, bet viens pat izcēlās nenomainot kāda cita uzņēmuma nosaukumu.
- dažreiz CV liek sadaļu personiskās īpašības un parasti raksta kaut ko par “augstu atbildības sajūtu”, “prasmi strādāt komandā” un tamlīdzīgi nodrāztiem tekstiem, bet izrādās tā nedara visi. Vienā CV pie īpašībām skaidri un gaiši ir ierakstīts “antisociāls“. Visu cieņu par aktlātību, bet skan kaut kā atbaidoši.
- atnāk e-pasts, kura autore, acīmredzot, ir sieviete, taču CV vārds un uzvārds vīrieša. Skatos tālāk, pie kontaktiem arī sievietes e-pasts. Kaut kas man nesaprotams, sieva organizē un komunicē, bet vīrs strādā?
- CV sadaļā papildus informācija, citēju “Nav problēmas ar smaguma celšanu”. Tā vien šķiet, ka katru dienu ofisā pārnēsājam armatūras blokus
- Vienkārši citēšanas vērts:

"Sveiki!Cik saprotu,darbs no mājām?
Es perfekti pārzinu datoru,ļoti patīk izvietot visur labas reklāmas,uz kurām cilvēki arī tiešām atsaucās.
Twitteri lietoju jau 2 gadus. Hotmail tāpat. Un visu jūsu minēto arī!
Problēma ir tikai viena! man ir 15 gadi! 
vai tas ir šķērslis?"

Papildināts:
Komentāros cilvēki izteica vēlmi redzēt uzdevumu, tad ieliku ekrānšāviņu. (Kļūdas ir pieļautas speciāli)

Tā kā uzdevums nebija domāts perfektai izpildei, bet vismaz lai cilvēks pakustina smadzenes, saprot pamatus un kaut ko uztaisa, tad tika pieņemti visi atsūtītie darbi. Viens no piemēriem:

Drošība pirmajā vietā – stopējam divatā!

Ir dzirdēts pietiekami daudz stāstu par to, kā stopējošu meiteni ja ne fiziski iespaido, tad vismaz cenšas “iepazīt tuvāk”. Ar puišiem tā notiek krietni retāk, bet pat man ir zināms vismaz viens gadījums, kad ir kaut kas tāds piedāvāts. Divi cilvēki, tomēr ir dubultproblēma jebkāda veida maniakam, kas liks tam pārdomāt savu rīcību. Par trijiem un vairāk jauniešiem gan māc šaubas cik ātri šie stopētāji tiks uz priekšu. Puisis un meitene varētu būt veiksmes formula dodoties uz ceļa, jo vīrietis ir vairāk drošības garants, kamēr ar meiteni ir vieglāk un ātrāk stopēt. Jebkurā gadījumā arī bez tā pietiek problēmu, jo vienmēr var atrast šoferi, kas ar pārspīlētu interesi vaicā par stopētāju savstarpējām attiecībām. Ja tās ir tikai draudzīgas, tad nereti meitenei tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Jābūt uzmanīgam! Protams, jāskatās kādā mašīnā sēdies, cik un kādi cilvēki tur atrodas, vai šoferis nav piedzēries utt…

Navigācija, bez tās nekur

Stopēšana un neprognazējamība ir savstarpēji saistītas lietas, bet pat tad ir vēlme pēc saprašanas kas notiek. Ja nevēlies stundām ilgi meklēt ceļu laukā no pilsētas, aizbraukt pretējā virzienā vai tikt izmestam lauka vidū, tad lieti noderētu karte un/vai GPS. Ir gadījies vizināties ar turku Vācijā, kurš nerunāja nevienā valodā un apmaldījās pats, ar ungāru, kurš pārliecinoši vālēja pretējā virzienā un uzskatīja, ka dodas uz savu dzimteni un tamlīdzīgiem ļautiņiem, kuri gribēdami kā labāk, izdara kā vienmēr. Ja pats iesaisties ceļa novērošanas procesā, tad ir krietni vieglāk. Galvenais jautā šoferim, ja nezini valodu, tad velc līdzi ar pirkstu kartē.

Mana pieredze saka, ka vislabākais ir Marco Polo Eiropas atlass, kas ir samērā viegls, kā arī ar atzīmētiem benzīntankiem, kas ir ļoti svarīgi braucot pa bāņiem (highways). Bet arī ar tādu ekipējumu var rasties grūtības, piemēram, izkļūstot no pilsētām. Risinājums ir GPS, kas ļaus bez sāpēm izmanevrēt no kādas Eiropas valsts lielpilsētas. Tomēr jāatceras, ka šai ierīcei var izlādēties baterijas, tāpēc vienmēr ir labi nodrošināties ar papīra formātu iepriekš minētā Marco Polo izskatā.

Naktsmājas – biešu laukā vai CouchSurfing?

Neatbalstu tādas kravas kā telts ņemšanu līdzi, kā arī mūžīgais telts vietas meklēšanas jautājums. Daudz saprātīgāks risinājums ir CouchSurfing (CS), kur var atrast naktsmājas pie sakarīgiem cilvēkiem un par velti tikt pie mazgāšanās, komunikācijas un siltu vakariņu opcijas. Laikam neesmu vecā kaluma stopētājs, kas paliek kukurūzas laukā vai pilsētas parku apstādījumos. Protams, ir gadījies visādi un ja nav citas iespējas, tad palieku iepriekš minētajā vietas, bet visādi citādi esmu izlepis un dodu priekšroku CS. Vienīgais mīnuss, ka CS nedod tik lielu brīvību kā telts, jo kāds ar Tevi rēķinās, ka tieši šajā dienā atbrauksi ciemos, bet vārdiņš “stopēt” nerīmējas kopā ar “tieši šajā laikā”. Ideālā gadījumā var saplānot, kad paliec kādas dienas pie CouchSurferiem un pāris kaut kur pludmalē, un ka tad nelīst

Stopējot mazākattīstītās valstīs var saņemt uzaicinājumus uz palikšanu pie kāda mājās un es dažreiz domāju, ka valsts IKP ir apgriezti proporcionāls viesmīlībai. Bet arī šajā gadījumā jābūt uzmanīgam. Nez vai vēlētos pārbaudīt veiksmi, ja uzlūdzēji ir 5 tēvaiņi, bet ja tā ir jauka ģimenīte, tad kāpēc ne!

Stopēt vai lidot?

Kombinē stopēšanu kopā ar lidošanu. Neesmu ieciklējies tikai uz stopēšanu, jo mūsdienu lidsabiedrības, galvenokārt, Ryanair piedāvā maciņam ļoti draudzīgus pārvietošanās veidus. Kāda jēga stiepties to nenormālo gabalu caur Poliju un citām valstīm, ja galamērķis ir Itālija vai Spānija? Pāris lati un ieekonomētas dienas un galvenokārt garastāvoklis, jo atkļūsi līdz nepieciešamajai vietai svaigs un priecīgs nevis kā izspiests citrons.

Lielceļš un benzīntanki

Ja ir jādodas kādi lielāki gabali un ir iespēja doties pa autobāni, tad dari to! Lai arī stopēt tieši uz lielceļa nevienā valstī nedrīkst, izmanto benzīntankus (šeit lieti noderēs karte ar tiem). Ja vadītājs brauc tuvāk nekā nākošā uzpildes stacija, tad laipni atsaki. Tieši nesakarīgas stopēšanas vieta ir viens no lielākajiem gaidīšanas faktoriem. No pieredzes iesaku iet pie šoferiem un personīgi prasīt vai var aizvest, nevis stāvēt pie izbrauktuves no tanka. Lai arī abi veidi strādā, tomēr manāmi ātrākais ir pirmais. Psiholoģiskais faktors nostrādā un cilvēkiem ir grūti atteikt. Var advancēties līdz tam, ka nevis ej klāt katram, bet gaidi pie ieejas, kur šoferīši norēķinās par uzpildīšanu, atkrīt lieka skraidīšana. Un ja vēl esi iemācījies pāris vietējās valodas vārdus, tad esi Dievs un drīz vien tiksi paņemts mašīnā.

Taktika

Atceries vienkāršus, bet pašsaprotamus likumus. Tevi vērtē pēc izskata, ja uzvilksi gaišu/spilgtu/tīru kreklu, mugurā ceļotāja somu un smaidīsi, tad iespēja, ka šoferis apstāsies ir daudz lielāka. Paradokss, bet tieši mugursoma dod lielu efektu, jo tiešām izskaties pēc ceļotāja nevis slaista, kurš grib pavizināties.

Izvēlies benzīntankus uz lielceļiem, bet ja nav iespēja, tad uzbrauktuves vai citas vietas, kur automašīnas brauc lēnāk. Pievērs uzmanību vai šoferis var apstāties.

Izvēlies kādu atribūtu. Zinu, ka viens holandietis stopē ar lielu rotaļu puķi rokās, kas piesaista autovadītājus un tie apstājas. Tāpat redzēti jaunieši ar valsts karodziņiem, kas izskatās diezgan feini. Arī hokeja krekls noder. Daži pat žonglē, tādējādi piesaistot uzmanību. Respektīvi, der visas metodes, kas ir neikdienišķas, piesaistošas un izskatās forši. Esi inovatīvs!

Ko ņemt līdzi?

Pase, nauda, mobilais, karte, GPS, lukturītis, atstarotājs, zāles, guļammaiss, makgaiverene (līmlenta), adata, diegs, lietusmētelis, karote, nazītis, krūzīte, 3 melni marķieri, A4 papīrs un vāciņi.

No apģērba un apaviem, ja ir vasara – vairāki pāri ar zeķēm un apakšbiksēm, 1 pāris kedas/krosenes, 1 pāris iešļūcenes, 1 bikses, 2 šorti, vairāki krekli, džemperis un jaka aukstākam laikam.

Pārtika – pāris konservi, salami desa (nebojājas tik ātri), maize, ūdens, kādi saldumi, cepumi, vitamīniem burkāni.

Galvenais atcerēties, lai nepiekrauj pārāk lielu somu. Manuprāt, vasarai pilnīgi pietiek ar 45litru somu un ne vairāk kā 10kg. Ja būs vairāk, tad problēmas paņemt somu rokas bagāžā lidmašīnā, kā arī staipīt apkārt somu nebūs patīkami.

Cik ilgi jāgaida mašīna?

Nav universālas atbildes uz šo jautājumu. Ir gadījies tikko izkāpt no mašīnas, kad kāds jau piedāvā tālāk aizvest, bet citreiz jānīkst vairāk kā stunda. Man laikam īpaši neveiksmīga ir izvērtusies Itālija, nemīl stopētājus (bet tas tikai mans viedoklis). No pieredzes austrumeiropas valstis, kā arī Vācija, Nīderlande ir ļoti piemērotas stopēšanai, mazliet grūtāk nākas ar dienvidiem, kur stopētājus ņem kūtrāk. Pārējais atkarīgs no stopēšanas vietas izvēles un citiem faktoriem. Vienreiz sanāca dusmoties uz visiem autovadītājiem, jo 2 stundas neviens neņēma, bet kā izrādījās biju sajaucis atrašanās vietu un stopēju vienā virzienā, bet uz plakāta biju uzrakstījis citu. Gadās!

Plānošana, cik km var nostopēt dienā?

Atkarīgs no valsts, ceļiem, veiksmes, piemēram, Vācijā pa bāņiem var dienā nostopēt vairāk par 1000km, uz kalnu ceļa vai neveiksmīgā dienā var palikt vien ar 200km. Jebkurā gadījumā jāapskatās kartē/internetā kādi ceļi ir pieejami, vai ir kalni utml., no kā var izsecināt aptuvenos ātrumus. Ja ir iespēja, tad jāstopē agrāk, lai ir rezerve līdz tumsai nonākt iekērotajā mērķī. Ja ne, tad jābūt nodrošinātam nakts stopēšanai.

Nakts stopēšana

Pie līdzi ņemamajām lietām esmu norādījis lukturīti un atstarotāju, kas lieti noderēs, ja esi “iestrēdzis kaut kur”. Dažreiz pat stopējot naktī ir gājis ātrāk nekā pa dienu.

Mans ideālais maršruts

Laiks – vasaras beigas, kad ir nogatavojušies dažādi garšīgi augļi.

Reģions – kāda dienvidu zemes valsts, vēlams mazattīstīta (ar laipniem cilvēkiem), kur ir ļoti lēti. Vēlams, lai šajā valstī nebūtu kāda revolūcija vai karš (smieklīgi, bet divās jau esmu iekūlies).

Maršruts – ceļš gar jūru, kur var palikt pa nakti un izplunčāties. Būtu ideāli arī kalni, ūdenskritumi, alas.

Resursi internetā

CouchSurfing domubiedri Hitchhikers
hitchwiki.org – resurss stopētājiem
digihitch.comg – vēl viens resurss
maps.hitchwiki.org – karte ar stopēšanas punktiem
wikitravel.org/en/Tips_for_hitchhiking – stopēšanas padomi

Video:

Tā kā Latvija ir relatīvi maza valsts un ietekmējusies no vairākām kultūrām, tad teorētiski mums nav īpaši lieli resursi un izredzes izcelties uz tādiem kultūras flagmaņiem kā Spānija, Itālija, Francija, Brazīlija, Ķīna u.c. Bet kā rāda pieredze, tad nav nemaz tik švaki ar mūsu kultūras bagātību pie nosacījuma, ja to pareizi pasniedz.

Galvenokārt, jāatcerās, ka tusiņš nav tikai nacionālo dzērienu un ēdienu pasniegšana. Latviešiem ir pietiekami daudz rotaļu, deju un citu fizisku aktivitāšu, ko nebūs redzējis neviens svešzemnieks, bet par to mazliet vēlāk.

Dzērieni. Manuprāt, šī sadaļa lielākoties aprobežojas kā tipiskā “Rīgas balzāma” atrādīšana tīrā veidā vai sajaukumā ar upeņu sulu. Parasti tas beidzas ar sašķobītu sejas izteiksmi un nepārliecinošiem mēģinājumiem slavināt tikko izdzerto dziru. Ja rietumu pasaulei balzāms ir neko neizsakošs un negaršīgs produkts, tad mūsu pēcpadomju areālā lietas izskatās daudz cerīgākas. Ir gadījies, ka braucot vilcienā uz Sibīriju nāk tantuki un reklamē savu vietējo produkciju “takoi kak rižškij” (tik pat labs kā Rīgas balzāms). Piemēram, Gruzijā, Azarbaidžānā, Armēnijā jaunieši ļoti labi zināja balzāmu un pat prasīja vai mēs esam paņēmuši līdzi. Arī Kazahstānā ļaudis ir dzirdējuši par šī alkohola produkta eksistenci. Rezumējot balzāma jautājumu šķiet, ka jāskatās ne tikai uz auditorijas tautību, bet dzērienam jāpiedod jauna elpa, piemēram, ir receptes šotu glāzītēs ar persiku sulu utt. Kāda ir Tava slepenā recepte?

Dažreiz cilvēki paņem kādu citu “Latvijas Balzāma” produkciju (šņabi) vai arī Tērvetes alu, bet jāsaprot, ka tas nebūs nekas unikāls ārzemniekam, jo arī citās valstīs eksistē līdzīgi dzērieni. Šķiet, ka burzmā, kur čehi ar savu “Beherovku”, poļi ar “Žubrovku”, Igauņi ar “Vanna Tallin”, spāņi ar “Sangriju” vai “Kalimučo” nabaga latvietis netiks pamanīts. Es teikšu, ka visu nosaka iepakojums un pasniegšanas prasme, kā arī “Ābolu pīrāgs”. Tieši tā! Es nezinu vai tiešām šis dzēriens nāk no Latvijas, bet pagaidām neesmu atradis kādu ārzemnieku, kas būtu apgalvojis pretējo. Jebkurā gadījumā jauniešiem patīk pīrāga “cepšanas” šovs un garša, kā arī produkti: šņabis, ābolu sula, kanēlis, apelsīns ir viegli pieejami un nopērkami uz vietas nevis vedami no Latvijas.

Ēdieni. Es tiešām nezinu, kas ir Latvijas nacionālais ēdiens. Runā, ka siļķe ar kartupeļiem un biezpienu ir latviešu, vai arī zirņi ar speķi, bet kaut kā šis nesaskan ar tusiņu. Pagaidām neko labāku par mūsu garšīgo rupjmaizi neesmu izdomājis. Var arī izmantot šprotes, kas tiešām ir kaut kas unikāls, bet daudziem ne visai patīk šo zivju aromāts. Klāt nāk jau iepriekš pieminētais exPadomju savienības faktors, jo vislabākā vieta, piemēram, Kazahstānā, kur redzēt latviešu rakstību ir nevis kaut kāda ārzemju bibliotēka, bet katra veikala zivju nodaļa, kur čum un mudž no mūsējo konserviem, tādējādi dodot norādi par to popularitāti. Protams, būšu priecīgs par Taviem ierosinājumiem ēdienu jomā.

Tautu dejas. Šī ir lieta, ko tiešām iesaku izmēģināt – efektīgi, skaisti un uzmanību piesaistoši. Viss, kas jādara ir jādabū mūzika un jāiemācās soļi, kas ir pietiekoši vienkārši pašam apgūt un vēl iemācīt citiem. No savas pieredzes iesaku “Oira“, kā arī “Cūkas driķos”. Dejojot obligāti jāiesaista visi klātesošie, lai būtu interesantāk. Garantēju, ka vārdu “Oira” ārzemnieki atcerēsies arī nākošajās dienās. Youtube iedvesmai:

Spēles. Man šķiet, ka daudzi nemaz nenojauš, ka mūsu kultūra ir bagāta ar daudzām un dažādām spēlēm, kuras var izmantot ārzemnieku izklaidēšanai. Būtībā viss, kas ir jauns un neparasts ir arī ievērības cienīgs cittautieša acij. Tādas bērnu spēlītes kā “2 par maz, 3 par daudz”, “Pirtiņa deg”, “Pēdējās pāris šķirās” ir lielisks veids pazīmēties tusiņā, kur pārējās tautības lielākoties nododas savu dzērienu prezentācijai. Protams, liela uzmanība jāpievērš spēles pasniegšanai. “Pēdējais pāris šķirās” vienmēr var sākt ar to, ka puisim jāatrod smukākā meitene un vēlāk teikt, ka jācīnās par savu izredzēto.

Ja nav lielu platību, tad mierīgi var iztikt ar tādām spēlēm, kur kartupelis piesien garā striķī pie gurniem un jāpārbīda cits tupenis. Kustības vienkārši ideālas un jautrība pārējo sejās garantēta. Var arī dalīties komandās un stafetē skriet maģiskos 12 apļus ap alus pudeli un pēc tam izdzert to. Atliek tikai atvērt kādu spēļu grāmatu vai pameklēt internetā un ārzemnieki būs starā. Pārbaudīts!

Dziesmas. Šķiet puse no latviešiem ir dziedājuši kādā korī, tāpēc nekautrējieties izmantot savas spējas un pat divbalsīgi mazliet iešķībs un teatralizēts “Kur Tu teci gailīti” pārvēršas foršā šovā.
Starp citu, var pieminēt “Brainstorm”, jo var gadīties, ka kāds zina slavenāko Latvijas grupu. Interesantāki, ka pāris čaļi Kazahstānā zina arī Gustavo un kaut kādu dziesmu, ko viņš izpilda daļēji krieviski, daļēji latviski.

Dekorācijas. Kad es biju savās Erasmus studijās Vācijā, tad katrai tautībai vajadzēja rīkot vienu nakti savas valsts stilā. Latviešu vakarā izlīdzējāmies ar dekorācijām Jāņu stilā un trāpījām desmitniekā. Kā izrādījās, tad ozolzaru vītnes un jo īpaši meiteņu vainadziņi ļoti patika apkārtējiem. Ja pareizi atceros, tad libānietis vienu pat nospēra. Jo interesantāk ir pastāstīt par vainadziņa un nevainības saistību. Šo nez kāpēc atcerās pilnīgi visi

Interesanti fakti. Varbūt šis punkts nav tipisks tusiņiem, bet ļoti noder, lai pastāstītu kaut ko par savu valsti. Varbūt kādā no nākošajiem bloga ierakstiem uzrakstīšu par interesantiem faktiem, ko esmu pats atradis, bet pagaidām izskatās, ka cilvēkiem patīk stāsts par “Baltijas ceļu”, “Aerodium” un to, ka latviešu valoda nav ne tuvu kādai no slāvu valodām.

Tiešām ceru, ka šis ieraksts kādam noderēs. Jaunieši, lai jums veicas un izdodas pārstāvēt Latviju godam!